Ātriem adenovīrusa testa rezultātiem nepieciešama visaptveroša interpretācija, pamatojoties uz testēšanas metodi, parauga veidu un klīnisko priekšstatu. Pozitīvs rezultāts parasti norāda uz adenovīrusa infekciju, un ārstēšana jānosaka kopā ar simptomiem. Negatīvs rezultāts var izslēgt infekciju, taču jāņem vērā testēšanas periods vai parauga kvalitāte. Konkrētā interpretācijā jāievēro testa ziņojumā norādītās atsauces vērtības.
Adenovīrusa testēšanas metodes un rezultātu veidi
Kopējās adenovīrusa pārbaudes metodes ir:
Antigēnu pārbaude (piemēram, rīkles uztriepes, izkārnījumu paraugi): ātrās pārbaudes komplekti nosaka infekcijas statusu; pozitīvs rezultāts norāda uz adenovīrusa antigēnu klātbūtni paraugā.
Nukleīnskābju testēšana (PCR): augsta jutība; pozitīvs rezultāts norāda uz adenovīrusa gēnu fragmentu noteikšanu, apstiprinot aktīvo infekciju.
Antivielu pārbaude (seroloģiskā pārbaude): pozitīvas IgM antivielas norāda uz nesenu infekciju; pozitīvas IgG antivielas norāda uz agrāku infekciju vai imūnreakciju.
Vīrusu kultūra: laikietilpīga{0}}; pozitīvs rezultāts var tieši apstiprināt diagnozi, taču to reti izmanto klīniskajā praksē.
Pozitīvo rezultātu interpretācija
Pozitīvs antigēna/nukleīnskābes tests: norāda uz pašreizējo adenovīrusa infekciju, kas, iespējams, ir saistīta ar elpceļu slimību (piemēram, saaukstēšanās, pneimonija), konjunktivīta vai gastroenterīta simptomiem.
Pretvīrusu terapijas nepieciešamība jānosaka, pamatojoties uz klīniskajām izpausmēm (lielākā daļa vieglo gadījumu izzūd spontāni). Personām ar novājinātu imūnsistēmu vai smagiem gadījumiem nepieciešama rūpīga uzraudzība.
Pozitīvi antivielu testa rezultāti:
IgM pozitīvs: var norādīt uz infekcijas akūtu fāzi (parasti parādās 1-2 nedēļas pēc inficēšanās).
IgG pozitīvs: norāda uz iepriekšējo infekciju vai atveseļošanās periodu; pastāvīgi paaugstināts IgG titri var liecināt par atkārtotu inficēšanos.
